ZIŅAS

Norisināsies Žila Delēza grāmatas “Kino 2. Laiktēls” atvēršanas pasākums un diskusija

13.01.2025

Francijas institūts Latvijā un izdevniecība “Aminori” aicina uz franču filozofa Žila Delēza grāmatas “Kino 2. Laiktēls” atvēršanas pasākumu pirmdien, 2025. gada 20. janvārī, plkst. 18.00 Francijas institūtā, Raiņa bulvārī 9.

Sarunu par Delēza kino grāmatām un tēla jēdzienu vadīs Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) asociētais profesors Andrejs Balodis, izdevuma latviešu valodā zinātniskais redaktors. Piedalīsies Dāvis Sīmanis, prof., LKA rektors, Māra Rubene, prof., Uldis Vēgners, Dr.phil, Zane Ozola, Dr.phil., Ainārs Kamoliņš, Mg.phil., LKA doktorants, Liene Rumpe, Mg.art.


Šī ir otrā no divām franču filozofa Žila Delēza kino veltītajām grāmatām, kas, pēc autora domām, nav vienkārši pirmās turpinājums, bet gan būtiski nepieciešams papildinājums, jo „citādi pirmajai nebūtu jēgas”.

Laiktēls kino ienāk līdz ar pārmaiņām, ko kino piedzīvo pēc Otrā pasaules kara, kad sensomotoriskās situācijas atdod vietu tīrām optiskām un skaniskām situācijām (itāļu neoreālisms). Tomēr šīs pārmaiņas dažādās izpausmēs briedušas jau agrāk (Japānā Odzu, ASV Mankevics un muzikālā komēdija). Laiktēls neatceļ kustībtēlu, tikai apvērš kustības un laika pakārtotību: modernajā kino parādās aplama kustība, aplami montāžas salaidumi, vizuālā un skaniskā tēla neatbilstība. Tiešais laiktēls nav ne tagadnē, ne atmiņu veidolā pagātnē, tas pārtrauc empīrisko laika ritumu un atsakās no psiholoģiskās atmiņas, lai sasniegtu laika kārtu vai sēriju (Velss, Renē, Godārs). Laika zīmes (laika kristāli, tagadnes smailes un pagātnes auti, tapšana) nav šķiramas no domas un runas zīmēm, ķermeņa kino ir saistīts ar smadzeņu kino. „Tādējādi vienmēr ir kāda stunda, starp dienvidu un naktsvidu, kad nav vairs jāprāto „kas ir kino?”, bet gan – „kas ir filozofija?”.”

Grāmata latviešu valodā tulkojusi Dace Līdumniece. Dalība pasākumā ar iepriekšējo pieteikšanos: https://bit.ly/409TPxt

Pasākums latviešu valodā.